Šai vakarā es gribu droši cerēt,
Šai vakarā, kad spožas zvaigznes spīd,
Un zinu es, es zinu, varu derēt –
Dievs manas klusās domas uzklausīs.
Un, zinām mēs, mēs zinām, varam derēt –
Dievs mūsu klusās domas uzklausīs.
Šai vakarā es noslīgšu uz ceļiem,
Lai zemes māte mani labāk dzird.
Jo rīt es zinu, zinu, varu derēt –
Vairs zemei neiztikt bez manas sirds.
Jo rīt mēs zinām, zinām, varam derēt –
Vairs zemei neiztikt bez mūsu sirds.
Šai vakarā es padzirdīšu zemi
Ar savām karstām mīlas asarām,
Lai siltums tavs, ko tu man, zemīt, devi
Vēl pietiek daudzām siltām vasarām.
Lai siltums tavs, ko tu mums, zemīt, devi
Vēl pietiek daudzām siltām vasarām.
Šai vakarā es nebīšos no tumsas
Un došos laimi meklēt pusnaktī.
Un zinu es, ka viņu atradīšu,
Jo jāņtārpiņš man ceļu parādīs.
Jo zinām mēs, ka viņu atradīsim,
Jo jāņtārpiņš mums ceļu parādīs.
Šai vakarā es aizturēšu elpu
Un vārdus teikšu tikai pusbalsī,
Lai tavu dziesmu, cerības un sapņus
Šis zvaigžņu vakars nepaņemtu līdz.
Lai mūsu dziesmu, cerības un sapņus
Šis zvaigžņu vakars nepaņemtu līdz.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru